Ķegums
Ķegums atrodas no transporta viedokļa izdevīgā vietā — pie Rīgas—Daugavpils dzelzceļa līnijas (stacija Ķegums) un galvenā autoceļa A6. Reģionālais autoceļš P8 savieno Ķegumu ar Siguldu, bet Daugavas kreisajā krastā iet autoceļš P85 (Jaunjelgava—Ķekava). Attālums līdz Rīgai — 47 km, Ogrei — 12 km, Lielvārdei — 6 km.
Lai gan mūsdienu Ķeguma apbūve uzsākta līdz ar Ķeguma HES celtniecību, taču apkaime bijusi apdzīvota arī senāk. Tagadējā Lāčplēša iela senāk ir bijis ceļš uz Rautenfeldu jeb Ķeguma muižu, kas pēc HES izbūves applūdināta.
Ķegums par apdzīvotu vietu sācis veidoties tikai 1936. gadā līdz ar Ķeguma HES celtniecību. Pirmās mājas spēkstacijas darbiniekiem celtas tagadējā Skolas ielā un Liepu alejā. Savu nosaukumu pilsēta ir ieguvusi no šai Daugavas posmā bijušajām un vēlāk applūdinātajām Ķeguma krācēm. Bīstamās Ķeguma krāces un straumes piemin arī Andrejs Pumpurs eposā "Lāčplēsis". Senos laikos Daugava bija visai intensīvs tirdzniecības ceļš — tad pa to uz Rīgu kuģojuši arī Krievzemes tirgotāji. Pēc vietējiem nostāstiem, krievu plostnieki un laivinieki, tuvojoties bīstamajām krācēm, esot saukuši "Tjagom, tjagom!", tādējādi ar saskaņotu rīcību izvairoties no avārijām.
Sākotnēji Ķeguma apvidus ietilpa Rembates pagastā. 1949. gadā Ķegumam piešķīra strādnieku ciemata (pilsētciemata) statusu un iekļāva izveidotajā Ogres rajonā. 1960. gadā, likvidējot Baldones rajonu, Ķegumam pievienoja Tomes apkaimi — vēlāko Ķeguma pilsētas lauku teritoriju. 1978. gadā līdz Ķegumam sāka kursēt elektriskie vilcieni. 1991. gadā, likvidējot pilsētciematu statusu, Ķegumam tika piešķirts pilsētas statuss.
Izveidojoties Ķeguma ūdenskrātuvei, pavisam applūda ap 13 km² liela zemes platība. Ūdens skāra vairāk nekā 400 saimniecību, no kurām pilnīgi applūda 50. Latvijas valdība samaksāja saimniekiem par īpašuma atsavināšanu, par zemi, ēkām u.c., jo Latvijai bija ļoti nepieciešama elektriskā enerģija un Ķeguma HES tolaik bija lielākā starp pārējām 63 Latvijas spēkstacijām. Ķeguma HES celtniecību veica zviedru firma "Svenska Entreprenad A. B." no 1936. līdz 1940. gadam. 1944. gada oktobrī vācu iebrucēji atkāpjoties hidroelektrostaciju saspridzināja, taču līdz 1947. gadam tā tika atjaunota un paplašināta. Lieli nopelni HES saglabāšanā un atjaunošanā bija elektrostacijas direktoram Pāvilam Krasovskim.
Ģeogrāfiskā karte - Ķegums
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Latvija
Latvijas karogs |
Latvija ir unitāra daudzpartiju republika. Latvijas pamatlikums ir Satversme. Latvijas parlamentu (Saeimu) uz četriem gadiem ievēl vispārējās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās, pašlaik darbojas 14. Saeima, kas tika ievēlēta 2022. gadā. Valsts galva ir prezidents, ko Saeima ievēl uz četriem gadiem, pašreizējais valsts prezidents ir Egils Levits, kuru ievēlēja 2019. gadā 8. jūlijā. Valdības galva ir Ministru prezidents, kura kandidātu apstiprināšanai Saeimā izvirza valsts prezidents, pašreizējais Ministru prezidents ir Arturs Krišjānis Kariņš. Ministru prezidents izveido valdību (Ministru kabinetu), kurā pašlaik ietilpst 13 ministrijas.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
EUR | Eiro (Euro) | € | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
RU | Krievu valoda (Russian language) |
LV | Latviešu valoda (Latvian language) |
LT | Lietuviešu valoda (Lithuanian language) |